Mutes dobuma higiēna
Zobu balināšana
Zobu balināšana tiek veikta ar ķīmiskiem preparātiem un UV starojumu. Pastāv viedoklis, ka zobus var balināt patstāvīgi ar speciāliem gēliem un dažādiem līdzekļiem, kurus var brīvi iegādāties, taču tiem piemīt īslaicīga darbība, turklāt tie var bojāt zobus. Higiēnists ir speciālists, kurš sniedz stomatoloģisku saslimšanu profilaksi. Viņš izveido zobu profilaktisku programmu, kā arī balina zobus.
Smaids ir imidža atslēga. Dažreiz mēs aizmirstam, ka zobārsts jāapmeklē arī tad, kad zobi nesāp. Zobārsti uzsver, ka vienreizējā ārstēšana nenozīmē, ka problēma ir atrisināta uz visiem laikiem, un zobu profilaktiska programma ir jāveic vismaz vienu reizi gadā. Dažādu zobu problēmu gadījumos higiēnistu apmeklēt vajag biežāk, kas atbild par profilaktiskās zobu programmas izpildi.
Kas ir profilaktiskā programma zobiem?
- Mutes dobuma izvērtēšana, defekta, anatomisku īpatnību dokumentēšana.
- Mutes dobuma higiēnas profilaktisku pasākumu izvērtēšana, kādas metodes uzlabošana, aizvietošana, kontrole.
- Profesionāla zobu tīrīšana: zobu akmens, mīkstā aplikuma noņemšana ar speciālu aparatūru, instrumentiem, pastām.
- Zobu pulēšana, nelīdzenumu slīpēšana, oklūzijas kontaktu korekcija.
- Mineralizācijas terapija.
- Parodontālā aplikācija.
Nedaudz par paradontītu
Parodonts ir audu komplekss, kura sastāvā ietilpst smaganas, zoba saistaudi, kaulaudi, kas aptver zobu un nodrošina tā fiksāciju žokļa kaulā. Parodontīts – iekaisuma process, kurā tiek iesaistītas visas parodonta struktūras. Tam raksturīgs ir zobu-smaganu saistības bojājums un alveolāra kaula progresējošais postījums (žokļa zobu-smaganu rajona kauls). Saslimšana var attīstīties neatkarīgi no vecuma, biežāk ir veca gājuma cilvēkiem. Agrāku stadiju parodontītu sauc par gingivītu (gingivitis), kas skar tikai smaganas. Vēlāk smaganas kļūst tūskainas, sārtas un asiņo. Kad slimība sāk progresēt, tā skar arī kaulu, kas ir zem smaganām. No šī brīža var būt cieto un mīksto audu sabrukums, kas notur zobu savā vietā.